Mainās viss, bet neiznīkst nekas, un klīstot ienāk šur un tur; gars pieņem dažādus veidolus – no dzīvnieku ķermeņiem tas pāriet cilvēciskos, no mūsu ķermeņiem – atkal dzīvniekos, bet pats par sevi – mūžam nepazūd.
Gluži kā mīksts vasks, no kura jaunas formas veido, – tas nepastāv vienveidībā un nesaglabā vienu, bet paliek tomēr pats – tieši šādi dvēsele, saglabājot sevi – maina ķermenisko formu.
Cilvēkam dzīvē ir jāaptver Dieva klātbūtne un jāzina, ka Dievam rūp viņa darbi.
Visa iesāktā un iecerētā mērķim ir jābūt saskaņā ar Dievu un sirdsapziņu. Cilvēka dzīvē pazemība izpaužas viņa vēlmē un spējā dzīvot saskaņā ar Dievu. Ir bezgala muļķīgi meklēt labumu jebkur ārpus Dieva. Tas ir tāpat, kā dzīvojot karaļvalstī, izdabāt kādai ciemata amatpersonai, neliekoties ne zinis par to, kurš valda pār visu valsti. Dievs aptver visu un viss labais ir meklējams Dievā. Visi cilvēki vēl labu tiem, kurus mīl un apbrīno, un tieši pretēji – tiem, kurus neieredz. Tādējādi ir pašsaprotami, ka jārīkojas tā, lai cilvēka rīcība priecētu Dievu.
Nekas šajā pasaulē nav pilnībā tīrs un nesajaukts, jo gan zeme ir saistīta ar uguni, gan uguns ar gaisu un gaiss ar ūdeni un ūdens – ar garu. Tāpt skaistais ir saistīts ar kroplīgo, taisnīgais ar netaisnīgo un tā tālāk. Ievērojot šo principu, katra cilvēka dzinuļi, sekojot atbilstošām norādēm, var tikt ievirzīti jebkurā virzienā.
Cilvēkā pastāv divas kustības – ķermeniskā, kura ir nesprātīga un otra – dvēseliskā, kura ir apzinātas izvēles rezultāts
Cilvēks pēc dabas ir nekaunīgs dzīvnieks, kas mainās atkarībā no iegribām, kaislībām un dzinuļiem. Tādēļ cilvēka dzīvē ir vajadzīga izpratne par augstāku garīgu uzraudzību, jo tā palīdz sasniegt iekšējo sakārtotību un atturību.
Kaislību apvaldīšanu, savaldību un spēju atrast vidusceļu starp galējībām palīdz sasniegt skaidri izteikti un tālāk nododami pilnvērtīgi piemēri skaistajam un labajam
Tādēļ katram, kurš apzinās savu mainīgumu un nepastāvīgo dabu, jāievēro dievbijība un Dieva pielūgsme.
***
Ēdiens jāuzņem pilnvērtīgi un regulāri, tas rosina savaldību. Graudaugi, tostarp prosa stiprina ķermeni. Jāatturās no pārtikas, kas veicina aptaukošanos un apgrūtina gremošanu. Īpaši kaitīgi ir lietot ēdienus kas nomāc dvēselisku šķīstību un izraisa nakts murgus.
Nelieto nevajadzīgo un ķermenim lieko – nedzer vīnu un neēd neko dzīvu, neupurē dzīvniekus Dievam, saudzē visu dzīvo un nedari pāri dzīvniekiem, esi taisnīgs un rūpīgs pret tiem.
Cilvēkiem, kas valda un spriež tiesu, ir jāaturās no gaļas, jo, ja tie vēlas patiesi būt taisnīgi visaugstākajā mērā, tad viņiem nepieklājas darīt pāri dzīvniekiem, jo kā gad var pārliecināt citus cilvēkus rīkoties taisnīgi, ja paši negausīgā alkatībā aprij sev radniecīgas būtnes. Visas dzīvās būtnes ir saistītas radniecībā, kuru nosaka dzīvības kopība, elementu vienotība un to savstarpējā līdzāspastāvēšana un sajukšanās. Atsevišķu dzīvnieku gaļas lietošana uzturā ir pieļaujama tiem, kuri ikdienā dzīvo fiziska darba apstākļos, bet arī tiem ir jāaturas no gaļas ēšanas zināmu laiku gadā.
Aizliegts ēst sirdis un smadzenes. Pupas ir svēts augs, kuru nedrīkst lauzt, izbradāt, kā arī ieteicams tās nelietot pārtikā.
Kas reiz vārīts, to nevajag cept – maigumam nevajag dusmu.
***
Mūzikai ir dziedējošs spēks. Mūzikas skaņas ir dvēseli un prātu attīrošas. Muzicēšana grupā palīdz dalībniekiem izkopt iekšējo sajūtu un to saskaņot ar pašu ārējo rīcību. Mūziku nedrīkst izmantot nevērīgi un garāmejoši – tai ir arī ķermeni dziedējošs spēks.
Īpaši izvēlētas saskanīgas skaņas un melodijas remdē dusmas un niknumu, citas – palīdz pārvarēt uzmācīgas tieksmes un iegribas.
Dejas ar skaidru un noteiktu dejas soli ir veids kā uzvarēt cilvēkā nekaunību. Deju solim ir jābūt mākslinieciskam un izkoptam, nekādā gadījumā – brivdomīgi izlaidīgam.
***
Upurējiet Dievam labību, smaržīgu vasku, sveķus, pīrāgus, īpašos gadījumos – gaili, jēru vai kādu citu jaunu dzīvnieku, bet šādus upurus nesiet reti, un nekad neupurējiet vēršus
Dzērienu ziedojumus sniedziet Zevam kā Dievam glābējam, Hēraklam kā Dabas spēkam un Dioskūru dvīņiem, kā visu parādību saskaņai.
Svētvietās ieejiet pa labo pusi uz pametiet tās pa kreiso pusi, jo Labā roka pārstāv nepāri un visa labā principu, kas ir Dievišķa rakstura, bet kreisā roka pārstāv pāra skaitli un tādējādi – sabrukumu un šķiršanos.
Mirušo ķermeņus nepieklājas dedzināt, jo uguns šķīstumu nevajag aptraipīt ar mirstīgo būtību.
***
Savtīgs īpašnieciskums ir satraukuma un nemiera cēlonis tāpēc kopienas ikdienas dzīvē jācenšas ieviest koplietošanas rīkus un lietas, pēc iespējas samazinot visu privāto.
Taisnīguma pamatā ir abpusējība un vienlīdzība, šādi pēc iespējas līdzinoties ķermeņa un dvēseles savienībai; sekojot šim principam visi cilvēki ir atvērti sadarbībai un spēj atpazīt savu no sveša.
Ievērojot, ka netaisnība bieži rodas no nekaunības, nelikumības un greznības, cilvēkam ir jādzīvo saskaņā ar likumu un jānovēršas no nelikumīgā. Pirmais no ļaunumiem, kas ielavās mājās ir greznība, tai seko nekaunība un rupjība un tai seko iznīcība.
Greznību jāizskauž un no tās jāvairās, cilvēks kopš dzimšanas jāradina dzīvot mērenībā un atbildīgi. Jāatturās no sliktas valodas – nožēlojamas, izaicinošas, nomelnojošas, necienīgas vai piedauzīgas.
Daudzas cilvēka vēlmes ir mākslīgi radītas un paša izlolotas. Šī iemesla dēļ cilvēkam ir rūpīgi jāvalda pār savām kaislībām, un tās remdēt palīdz pastiprināts fizisks darbs un fiziski vingrinājumi.
Ir pašsaprotami, ka tukšs ķermenis vēlas sevi piepildīt, un piepildīts – iztukšoties, bet pārmērīga rijība, lieks ēdiens, grezni apģērbi vai mājokļi ir mākslīgas iekāres augļi. Tas pats attiecas uz mājas iekārtu, traukiem, kalpiem un kaujamiem lopiem.
Cilvēka kaislības nekad nav pastāvīgas, tieši otrādi, tās ir mūžīgi un bezgalīgi mainīgas. Šī iemesla dēl bērnu izglītošana ir jāuzsāk cik vien agri iespējams, panākot, ka jau sākotnēji cilvēka centieni tiek ievirzīti atbilstīgi, izvairoties no bezjēdzīgā un tukšā, pasargājot no nevēlamām tieksmēm.
Nekas nevar būt ļaunāks par bērnu nošķiršanu no vecākiem
***
Vissvarīgākā cilvēka spēja ir atmiņa – tā ir nepārtraukti jāattīsta, jo prasme atcerēties ir izšķiroša cilvēka pieredzei, zināšanām un viedumam.
Par lielajām patiesībām un lietu dziļāko būtību runā tēlainos salīdzinājumos un līdzībās
Ikvienam ir jāpievērš uzmanība gan visam, kam ir Dievišķa iedaba, gan saviem senčiem un vecākiem, kā arī jāievēro paražas un likumi, tiem jāseko neviltoti un uzticami. Patvaļība ir ļaunums, jo cilvēks nevar izglābt savu dvēseli bez vadoša padoma. Turieties pie senču paražām un likumiem.
Par Dieviem, varoņiem un gariem jārunā un jādomā godbijīgi, tāpat kā par vecākiem un labvēļiem; jādzīvo likumīgi, Dievu pielūgšanu nedrīkst pazemināt un nolikt otrajā vietā, bet tas jādara ar pilnu atdevi pat mājās.
***
Sākums ir puse no visa
Visu draudzība pret visiem ir pasaules pamatprincips
Draudzība ir vienlīdzība un Vienlīdzība ir draudzība
Draudzība un uzticība ir nešķiramas. Draudzība nevar izdzīvot ja draugu starpā ir ielavījies viltus. Draudzību nedrīkst pamest neveiksmes vai citu cilvēcīgi mainīgu apstākļu dēļ. Tikai nodarīts nelabojams ļaunums ir draudzības izbeigšanas iemesls.
Ienaidu nedrīkst viegli celt, bet, naids, kas sākts, jātur smagi un stipri, līdz naidnieks, labojoties, maina savu attieksmi un tikumu. Ienaids nesastāv no vārdiem, to raksturo darbi.
Godīgi un cieņpilni vests karš ir pieļaujams un likumīgs
