1.Šķīstība, paklausība un dzīve bez īpašuma.
Reliģisku dzīvi Namā raksturo trīs pamatlikumi – mūžīga šķīstība, paklausība, nabadzības pieņemšana jeb dzīve bez īpašuma. Ievērojot šos pamatlikumus, brāļi padara sevi līdzīgus Kunga Jēzus Kristus tikumiskajam atspulgam.
2. Namam var piederēt īpašumi un privilēģijas.
Līdz ar to, ka Namam jāuztur tik daudzi cilvēki, aprūpes nami, slimie un nabadzīgie, brāļiem var piederēt zeme, lauki, vīna dārzi, dzirnavas, cietokšņi, ciemati, draudzes, lūgšanu nami un citi īpašumi, kas nodotas viņiem ar īpašu privilēģiju. Viņiem var piederēt mūžīgas tiesības, ļaudis un dzimtļaudis.
3. Par tiesībām apsūdzēt un atbildēt uz apsūdzībām tiesas ceļā.
Vācu Nams atrodas Svētā Krēsla aizgādībā. Brāļi tiesā saglabā savas tiesības un brīvību, izņemot gadījumus, ja viņi darbojas viltīgi, negodīgi un ļaunprātīgi pret tiem, ar kuriem tiesājas. Ja kāds no brāļiem tiek apsūdzēts vai uzrādīts, viņš nedrīkst izvairīties un slēpties no apsūdzētājiem.
4. Par aprūpes namu dibināšanu.
Pirms Namam pievienojās bruņinieki, bija aprūpes nams, tāpēc katrā galvenajā Namā vai tur, kur mestrs un viņa kapituls nolemj, vienmēr ir jāuztur aprūpes nams, bet citviet pēc pašu iespējām, ar nosacījumu, ka aprūpes namam ir nodrošināti iztikas līdzekļi. Citos Vācu Namos, kuros nav šādu aprūpes namu, tie nav jādibina bez mestra un kapitula īpaša rīkojuma.
5. Kā pieņemt slimniekus aprūpē.
Slimniekam, pirms pieņemšanas aprūpē, ir jāizsūdz savi grēki. Bez grēksūdzes slimnieku nepieņem. Slimniekam piederošais tiek pieņemts Nama turēšanā, pretim izsniedzot rakstītu apliecinājumu. Slimnieks apņemas rūpēties par savu dvēseli, un viņa lēmumus par īpašumu, kuru tas nodod Namam turēšanā, Nams apņemas izpildīt, cik vien tas būs iespējams.
6. Kā jārūpējas par slimajiem aprūpes namā.
Slimnieki jāaprūpē ar līdzcietību, mīlestību, atbilstoši ārsta ieteikumiem un Nama apstākļiem. Galvenajā Namā slimnieki ēdienu saņem pirms brāļiem, bet svētdienās brāļi dodas procesijā pie slimajiem, lasa Dievvārdus un psalmus. Citos Namos slimnieki jābaro atbilstošos laikos, un svētdienās brāļiem jādodas procesijā pie slimajiem, jālasa Dievvārdi un psalmi, ja komandieris nelemj savādāk. Reģiona komandieri izlemj par ārstu piesaistīšanu, izvērtējot iespējas. Naktī aprūpes namam jābūt izgaismotam. Visi, kuri nomirst pa dienu līdz vakara lūgšanām, ir jāapglabā tai pašā dienā, ja tas ir iespējams. Tie, kuri mirst naktī, ir jāapbedī uzreiz pēc rīta lūgšanām, izņemot, ja lemj citādi. Aprūpētājiem ir jārūpējas gan par slimnieka miesu, gan dvēseli un jānodrošina viss slimniekam nepieciešamais. Par slimnieka nevīžīgu kopšanu un aprūpi pienākas sods, kuru nosaka augstākstāvošs brālis vai mestrs. Visiem brāļiem ir jāatceras, ka, iestājoties Namā, viņi solījās neaizmirst rūpes par slimajiem tāpat kā bruņniecības garu.
7. Kā ir izsūtāmi dāvanu vācēji.
Ņemot vērā tēriņus, kas saistīti ar aprūpes izmaksām, ar komandiera atļauju, atbilstoši Nama tiesībām un privilēģijām, var tik izsūtīti dāvanu vācēji. Dāvanu vācēji vāc līdzekļus slimniekiem, pāvesta vārdā drīkst izsniegt grēku piedošanu laicīgiem ļaudīm, atgādina cilvēkiem par atbalsta nepieciešamību aprūpes namam. Viņu rīcībai un sadzīvei ir jābūt priekšzīmīgai, lai citos radītu velmi ziedot slimajiem, un pieticīgiem ceļojumu tēriņos Nonākot citos brāļu Namos, tiem jābūt pateicīgiem un jāsamierinās ar to, ko viņiem sniedz.
8. Kā jāierodas un jāklausās dievkalpojums.
Brāļiem, priesteriem un laicīgajiem kalpotājiem jāierodas uz lūgšanām, kuru laikā priesteriem jādzied un jālasa psalmi no grāmatām, kas atbilstoši sastādītas Nama vajadzībām. Laicīgo brāļu pienākums ir noskaitīt rīta lūgšanā trīspadsmit Tēvreizes (Pater Noster), dienas lūgšanā septiņas Tēvreizes un vakara lūgšanā deviņas Tēvreizes. Ja laicīgais brālis ir pietiekami izglītots, lai piedalītos Dievmātes psalmu lasījumos, viņš tiek atbrīvots no ikreizējiem tēvreižu skaitījumiem. Brāļi, kuriem ir jāveic pienākumi, var neierasties uz dievkalpojumu un īsajām lūgšanām. Nakts lūgšanās pēc ievadvārdiem un dziedot dziesmas ir jāsēž, bet, psalmu lasīšanas un Sv. Marijas lūgšanu laikā, veselajiem jāstāv kājās un jāpaklanās pie katriem GLORIA PATRI, godājot Sv. Trīsvienību. Jāklanās redzami, saliecot ķermeni. Nedrīkst citus traucēt ar čukstēšanu, skaļu runāšanu un neatbilstošām lūgšanām. Sacītajam jānāk no sirds, jo ticībai ir maz jēgas bez sirds klātbūtnes.
9. Cik reizes gadā brāļiem jāsaņem sakraments.
Brāļiem jāiet uz grēksūdzi un jāpieņem Sv. Sakraments septiņas reizes gadā. Nedrīkst būt mazāk par septiņām reizēm.
10. Kā jālūdz par dzīvajiem un mirušajiem.
Brālim priesterim jānotur aizlūgums par katru mirušo brāli un katram brālim par sava konventa mirušā brāļa dvēseli jānoskaita simts Tēvreizes, bet piecpadsmit Tēvreizes katru dienu jānoskaita par visiem mirušajiem brāļiem. Brālim priesterim katru gadu ir jānotur desmit aizlūgumi par brāļu un kalpotāju pestīšanu, par Nama labdariem un draugiem, un desmit aizlūgumi par mirušajiem brāļiem. Katram ierēdnim, kurš nav priesteris, dienā jānoskaita trīs psalmi par dzīvajiem un trīs psalmi par mirušajiem. Dienas lūgšanās brālim jānoskaita trīsdesmit Tēvreizes par labdariem, kalpotājiem, Nama draugiem un trīsdesmit par mirušajiem. Šī prasība neattiecas uz gavēņa laiku. Nama pienākums ir brāļa nāves gadījumā četrdesmit dienas no vietas uzturēt nabagu, dodot tam labāko aizgājušā brāļa daļu (ēdienu, dzērienu). Neviens brālis nesniedz dāvanas citos gadījumos.
11. Ko brāļi drīkst vilkt mugurā un kas pienākas gulēšanai.
Brāļiem atļauts lietot linu krekliem, apakšbiksēm, biksēm, palagiem, gultu pārvalkiem un citām lietām, kuras nepieciešamas. Citiem apģērbiem ir jābūt pieticīgā krāsā. Brāļiem bruņiniekiem ir jānēsā balti mēteļi kā bruņniecības zīme, bet pārējie apģērba gabali nedrīkst atšķirties no citu brāļu valkātā. Brālim jānēsā melns krusts uz mēteļa, kapuces un bruņu virsvalka, lai izrādītu piederību Namam. Zvērādas pārvalki, paklāji var būt tikai no kazu un aitu ādām. Brāļu apaviem jābūt bez siksnām, sprādzēm un gredzeniem. Atbildīgajiem par apģērbu ir jānodrošina brāļiem drēbes un apavi, kas nav ne par garu, ne šauru, ne platu, lai katrs var uzvilkt un novilkt drēbes bez citu palīdzības. Katram brālim ir guļammaiss, paklājs, palags, pārvalks un spilvens. Saņemot jaunas lietas, vecās lietas tiek atgrieztas, lai var atdot kalpotājiem vai nabadzīgajiem. Gadījumā, ja kāds brālis (DIEVS PASARGI!) uzstāj, lai viņam tiek izsniegtas labākas bruņas un ieroči par esošajiem, viņam jāizsniedz vēl sliktākas.
12. Par brāļu un priesteru matu sakārtojumu.
Brāļu matu sakārtojumam jābūt garīdznieciskam un vienmērīgam, lai tos var atpazīt gan no priekšas, gan aizmugures kā ticīgus. Bārda un ūsas nedrīkst būt ne par garu, ne par īsu. Brāļiem priesteriem jābūt ar izskūtu galvvidu un skūtiem (bez bārdas), jo viņi kalpo aizlūgumos.
13. Kā un ko brāļi ēd.
Pirms ēdienreizes brāļiem priesteriem ir jānoskaita pateicības vārdi, bet pēc pateicības vārdiem brāļiem jānoskaita Tēvreize un Esi sveicināta Marija (Ave Maria). Trīs dienas nedēļā (svētdien, otrdien un ceturtdien) brāļiem ir atļauts ēst gaļu, un citas trīs dienas (pirmdien, trešdien, un sestdien) sieru, olas, bet piektdienās zivis. Gaļu var ēst jebkurā dienā, ja tajā iekrīt ziemassvētki, pat tad, ja tā ir piektdiena. Brāļiem jāizdala ēdiens atbilstoši viņa stāvoklim, vietai un vajadzībām, jo brāļu vajadzības ir svarīgākas par viņu statusu Namā. Kāda vajadzībai nekas netiek atņemts citam, viss tiek sadalīts atbilstoši. Nedrīkst iekārot to, kas citiem pēc vajadzības dots. Tas, kura vajadzības ir mazākas, lai pateicas Dievam, bet tas, kura vajadzības ir lielākas dēļ vājuma, lai ir pazemīgs un nelepojas ar žēlsirdībā gūto. Brāļiem ir jāizvairās no īpašām vajadzībām. Ēd brāļi pa diviem pāriem kopā, izņemot dārzeņu ēdienus, bet dzērienus dzer atsevišķi. Namos, kuros ir pilns konvents (komandieris un divpadsmit brāļi), brāļiem pie ēdienreizēm ir jālasa Sv. Raksti un ēdājiem jāklausās klusumā. Pie galda sēdošie drīkst runāt klusi un tikai dažus vārdus atsevišķu lietu kārtošanai. Kalpotāji un tie, kuri ēd pie otrā galda pēc konventa, vai tie, kuri atrodas nelielos konventos, kur nav priekšlasījumu, cieš klusu, cik vien Nama risināmās lietas atļauj, izņemot, ja ir ieradušies viesi un komandieris atļauj runāt. Brālis nedrīkst iet prom no galda, nebeidzis ēst, izņemot gadījumus, ja jāveic steidzami pienākumi. Pēc ēdienreizes brāļiem priesteriem ir jānoskaita savu ierasto lūgšanu, bet brāļiem divas Tēvreizes un divas Ave Maria. Pēc ēdienreizes veselie maizes gabali jāsaglabā, bet pārējais no galda jāatdod dāvanās.
14. Dāvanu un maizes izdalīšana.
Visos Namos, kur ir baznīcas vai kapelas, maizes krāsnīs cepto maižu garozas tiek atdotas nabagiem vai garozu vietā trīs reizes nedēļā jādala vispārējas dāvanas.
15. Brāļu gavēnis.
No svētdienas pirms Mārtiņdienas līdz ziemassvētkiem un septiņas nedēļas pirms Lieldienām, izņemot svētdienas, Dievmātes debesbraukšanas dienā, Sv. Matīsa dienā, visās piektdienās no Visu Svēto dienas līdz Lieldienām, Sv. Marka dienā, izņemot, ja tā iekrīt svētdienā, trīs Krusta nešanas dienās, Baltās Saules dienā, Sv. Jāņa, Sv. Pētera, Sv. Labrenča, Sv. Džeimsa un Sv. Paula dienās, Dievmātes dienā augusta vidū, Sv. Bartolomeja, Sv. Toma, Sv. Mateja un Sv. Simona dienās, Sv. Marijas dzimšanas dienā, Visu Svēto vakarā brāļiem ir lēcu gavēnis, izņemot gadījumus, ja veselības stāvoklis vai īpašs gadījums neļauj. Piektdienās, gavēņa laikā, lēcas ēd divas reizes dienā.
16. Par vakara dzērienu.
Pa dienu, gavēņa laikā, brāļiem pienākas uzkodas, izņemot dienas, kad ēd divas reizes. Pēc vakara lūgšanām brāļiem jāsanāk kopā un ar pateicību jāpieņem dzēriens, kas tiek piedāvāts. Šīs sanākšanas laikā drīkst runāt tikai par godīgām lietām bez baumošanas. Uzreiz pēc aicinājuma jādodas uz nakts lūgšanu.
17. Kur un kā brāļiem gulēt.
Visiem brāļiem, ja ir iespējams, jāguļ vienā telpā, izņemot, ja pienākumu dēļ komandieris liek gulēt citur. Jāguļ kreklā, apakšbiksēs un biksēs. Guļamtelpā vienmēr jādeg gaismai.
18. Kad brāļiem jāklusē.
No nakts līdz rīta lūgšanai brāļiem ir jāklusē, izņēmums ir kalpotāju uzrunāšana, amata pienākumu veikšanai. Jārunā klusi, un lietas jākārto ātri. Izņēmums ir ja Namu apdraud zagļi un uguns.
19. Lai nevienam brālim, izņemot amatā esošos, nav sava zīmoga.
Neviens brālis, kurš nav amatā, nedrīkst izsūtīt un lasīt vēstules bez komandiera piekrišanas. Izsūtāmās un saņemtās vēstules komandieris var likt nolasīt publiski.
20. Kā brālis drīkst dot, saņemt un mainīt lietas.
Brālis var mainīt vai aizdot prom jebko, ko ir izgatavojis no koka. Neviens brālis, izņemot komandieri, nedrīkst pieņemt dāvanas bez augstākstāvošo atļaujas.
21. Par atslēgām.
Brāļiem, kuri dzīvo Vācu Namos, nedrīkst būt atslēgas lādēm un priekšmetiem, kas var tikt noslēgti, izņemot amatpersonas un brāļus ceļojumā.
22. Lietas, kuras ir piederīgas bruņiniekam.
Ievērojot to, ka Nams ir dibināts bruņiniekiem, kuri cīnās pret krusta un ticības ienaidniekiem, un ievērojot to, ka ienaidnieka cīņas metodes un kaujas apstākļi var atšķirties dažādās zemēs, vietējā komandiera pienākums ir izlemt par atbilstošu aprīkojumu bruņiniekiem (zirgiem, ieročiem, kalpotājiem un lietām, kas attiecas uz kaujas norisi). Lēmumu pieņem ieklausoties brāļu ieteikumos. Brāļu sedli, iemaukti un vairogi nedrīkst būt krāsoti ne zeltā, ne sudrabā, ne citās pasaulīgās krāsās. Šķēpiem, sedliem un vairogiem nedrīkst būt pārklāji, bet uzasinātiem asmeņiem drīkst, lai saglabātu asumu. Neviens brālis nedrīkst pieturēt nevienu ieroci vai dzīvnieku kā personīgo. Brālim ir jābūt gatavam, pēc komandiera norādījuma, nodot ieročus citiem vīriem. Ja kāds saņem lietu, kas ir nederīga lietošanai, viņam ir pazemīgi jāziņo atbildīgajam un jāpaļaujas uz viņa lēmumu.
23. Par medībām.
Brāļi nedrīkst piedalīties dzinēju medībās, bet, ja Namam pieder meži, no kuriem var gūt lielu labumu ar medībām, viņiem ir atļauts uzturēt medniekus, un brāļi drīkst pavadīt medniekus aizsardzības nolūkos. Atļauts medīt vilkus, lūšus, lāčus un lauvas dēļ kopēja labuma. Drīkst šaut putnus, lai trenētu savas prasmes šaušanā.
24. Kā jārūpējas par slimajiem brāļiem.
Saslimušie ir pelnījuši īpašu aprūpi un uzmanību. Viņi ir jānodod to rīcībā, kuri ir zinoši un atbildīgi seko ārstu norādījumiem, ja ārsti ir pieejami.
25. Par vecajiem un nespēcīgajiem brāļiem.
Par viņiem ir dāsni jārūpējas, jāizturas pacietīgi un cienīgi. Pret tiem, kuri uzvedas cienījami un pazemīgi, nevar dusmoties par viņu ķermeniskajām vajadzībām.
26. Kā brāļiem jādzīvo draudzībā un brālībā.
Brāļiem ir aizliegts aprunāt citus, atgādināt vecus grēkus, melot, gānīties, ķildoties un, ja kādu gadās aizskart, tad nekavējoties jāmeklē izlīgums.
27. Kad brāļiem jāsanāk uz kopsapulci.
Nama mestram ir jāsasauc visi brāļi kopā, spriežot par lietām, kas attiecas uz visu Namu vai Nama īpašumu atsavināšanu.
28. Kā brāļiem jārāda cilvēkiem labs piemērs.
Visur, kur brāļi ceļo vai dodas pret ienaidnieku, viņiem ir jācenšas rādīt cilvēkiem ar piemēru un labiem darbiem, ka Dievs ir ar viņiem un viņos. Nakts laikā jāatturas no runāšanas, jāizvairās no vietām ar sliktu slavu. Guļas vietā jābūt gaismai, ja tas ir iespējams, lai neviens nevarētu apšaubīt viņu labo slavu. Atrodoties ceļā brāļiem jāapmeklē Dievkalpojums attiecīgi savām iespējām. Atgriežoties mājās noguruma dēļ viņi var izlaist rīta un dienas lūgšanas. Precības un dažāda veida pulcēšanās, aizdomīgas izklaides ir apmeklējamas tikai Nama vajadzību kārtošanai. Brāļiem jāizvairās runāt aizdomīgās vietās un laikā ar sievietēm, jaunavām. Aizliegts skūpstīt sievietes, pašu mātes un māsas. Nav atļauts būt attiecībās ar cilvēkiem, kuri ir izslēgti no baznīcas vai savādāk izstumti, izņemot īpašus gadījumus.
29. Pārbaudes laiks tiem, kuri vēlas kļūt par brāļiem.
Katram tiek dots piemērots pārbaudes laiks, lai viņš apgūtu grūtības, kas saistās ar dzīvi Namā, un lai brāļi varētu izzināt viņa raksturu. Pēc zvēresta nodošanas, komandieris vai brālis priesteris izsniedz jaunajam brālim mēteli ar krustu, un nav jauno brāļu apģērbā iezīmes, kas atšķirtu viņus no pārējiem.
30. Kā pieņemt bērnus Namā.
Neviens bērns Namā netiek pieņemts agrāk par četrpadsmit gadu vecumu. Gadījumā, ja bērns Namā nonāk pirms četrpadsmit gadu vecuma, tad par iestāšanos Namā lēmumu pieņem pēc viņa četrpadsmitās dzimšanas dienas.
31. Kā sievietes pieņemamas kalpošanai Namā.
Sieviete nevar tik pieņemta pilnā brālībā Namā, bet var pieņemt sievietes atsevišķu darbu veikšanai, un tās ir izmitināmas no brāļiem nošķirtās telpās.
32. Kā pieņemt laicīgus ļaudis Namā.
Namā drīkst pieņemt ļaudis (precētus un neprecētus), kuri pakļaujas Nama prasībām ar savu īpašumu un dzīvību. Viņiem jāizvairās no grēcīgas dzīves un nodarbēm. Viņiem ir jānēsā reliģiska rakstura apģērbs, bet bez pilna krusta. Ja persona ir precējusies un mirst, puse no viņa īpašuma paliek Namam, bet otra tiek dzīvajiem radiniekiem līdz viņu nāves brīdim, tad pāriet Nama īpašumā. Viss, ko viņi iegūst pēc pievienošanās Namam, pieder Namam. Atbilstoši komandiera lēmumam, personas var tikt pieņemtas uz citiem noteikumiem.
33. Kā izturēties pret tiem, kuri kalpo Namam.
Ja kāds vēlas kalpot brāļiem par žēlsirdību vai algu, viņu atalgojumu izlemj vietējais komandieris. Brāļiem aizliegts sist kalpus, izņēmums ir amatpersonas, kuriem ir tiesības fiziski audzināt savus padotos. Ja mirst kāds no bruņiniekiem, kurš pievienojies Namam par algu vai žēlsirdības dāvanām, tad katram brālim jānoskaita desmit Tēvreizes un septiņas dienas nabagiem jādod viena brāļa tiesa.
34. Mestra rūpes par brāļiem.
Mestram jārāda brāļiem labs piemērs, jāapsauc skaļie un jārūpējas par slimajiem, jābūt laipnam un sirsnīgam pret visiem. Jābūt patiesam un skarbam pret nepaklausīgiem.
35. Kā pamācīt citu brāli.
Ja kāds no brāļiem ir uzzinājis par cita brāļa grēkiem, viņam jāaicina brāli atzīt un nožēlot izdarīto. Ja kāds no brāļiem ir atklāti grēkojis pret savu dvēseli un Nama slavu, tas ir atklāti jāstāda priekšā mestram un brāļiem, jālūdz pazemīga piedošana. Ja vainu neatzīst, bet tā tiek pierādīta ar lieciniekiem, sods ir smagāks.
36. Kā brāļiem ir jānožēlo savi grēki.
Ja brālis ar darbu vai vārdu ir nodarījis kādam pāri, viņam ir jāatzīstas savam komandierim, kurš nosaka sodu atbilstoši izdarītajam. Ja nodarījumu atklāj kāds cits, tad sodam jābūt smagākam. Ja noziegums ir smags, vainīgais ir jānodala no brāļu sabiedrības, un viņš nedrīkst ēst pie viena galda ar pārējiem brāļiem. Viņam jāuzturas nošķirti un jāklausa visām brāļu un mestra pavēlēm.
