RAISKUMS – Vidzemes/Vidumaa/Idumaa sirds vēsturiskā atskatā.

 In vēsturiski raksti

Auciems un Raiskums līdz 18. gadsimtam

Senākās arheoloģiskās liecības par apdzīvotību Auciema un Raiskuma ezeru apkārtnē attiecināmas uz bronzas laikmetu (15. – 1.gs.p.m.ē). Šī laikmeta uzkalniņkapi atrodas pie Avotiņu un Dumpju mājām. Avotiņos atradies viens uzkalniņš, ap kuru novietoti 22 akmeņi. Mirušie guldīti akmeņu šķirstos uzkalniņa vidū. Vienīgā senlieta, kas atrasta šinī uzkalniņā, bija dzintara dubultpoga.[1] Tā datējama ar bronzas laikmeta beigām – 1. g.t.p.m.ē. vidu.

Uzkalniņa izpēte notikusi jau 19.gs. beigās. Igauņu arheologa Harija Mooras apkopotajās ziņās šī apbedījumu vieta saukta par Auciema uzkalniņkapiem, kas atradusies ap 6,5 km no Cēsīm pie ceļa uz Limbažiem. Uzkalniņā atradušās trīs kapu kameras, kas novietotas viena blakus otrai un izliktas no lieliem skaldīta granīta gabaliem. Vienā kamerā atrasta dzintara dubultpoga un bronzas priekšmeta fragments, pārējās bijušas tukšas.[2]

Dumpju bronzas laikmeta uzkalniņkapiem piekļaujas agrā dzelzs laikmeta (1 .- 4.gs.) akmeņu krāvuma kapulauks ar ugunsapbedījumiem akmeņu kamerās, tātad uzkalniņu iespējams datēt ar 1. g.t.p.m.ē. 2. pusi.[3] Akmeņu krāvuma kapulauks orientēts A – R virzienā. Krāvumā no prāviem akmeņiem sakrautas četrstūrainas kameras, kas Igaunijā sauktas par tarandām. Apbedīšanas turpināšana pie bronzas laikmeta uzkalniņa liecina par tarandu vietējo izcelsmi. Akmeņu krāvumi ar tarandām agrajā dzelzs laikmetā ir izplatītākais kapulauku veids visā Igaunijā un Ziemeļlatvijā, un tajos apbedīti vēlāko igauņu un lībiešu senči. Tarandās sastopami gan ugunsapbedījumi, gan skeletkapi, kas apbērti ar sārta paliekām un zemi un apkrauti ar akmeņiem.[4]

 

Pilnu izklāstu par Raiskuma vēsturiskām liecībām līdz pat  5.gs. pme. lasiet sadaļā : Raksti

Recent Posts
Contact Us

We're not around right now. But you can send us an email and we'll get back to you, asap.

Start typing and press Enter to search