Āraišos taps viduslaiku tabors Geidānmuižā
Autors: ZIGMUNDS BEKMANIS
Datums: 28.06.2012
Izdevums: Latvijas Avīze
Rubrika: Nedēļa kabatā
13. – 15. jūlijā Āraišu ezera baznīcas krastā pirmo reizi Geidānmuižas un Livonijas vēsturē sabrauks viduslaiku tabors – visi tie, kam ar vēstures grāmatām vien nepietiek, prasmīgie un apņēmīgie, arī tādi, kuriem sirdī mājo sacensības gars. Tabora dienās ikviens būs lokšāvējs, lingotājs, šķēpmetējs un mednieks, bet īpašajā manēžā varēs sekot profesionālu bruņinieku turnīram, vērot senu laiku modes skates, klausīties mūziku. Paralēli sacensībām darbosies vēsturisko aktivitāšu stendi, rokdarbu un amatu darbnīcas, neizpaliks arī gastronomiskās baudas.
GEIDĀNMUIŽAS SAIMNIEKS, BIEDRĪBAS “LIVONENSIS”VADĪTĀJS, ANDRIS GEIDĀNS
Autors: ANDRIS TIĻĻA
Datums: 08.06.2012
Izdevums: Mājas Viesis
Rubrika: IZVĒLAS LASĪTĀJS
Dzimis 1976. gadā Rīgā
Vai esat pamanījuši, ka kopš 2010. gada rudens Āraišu ezera gleznainajā krastā veidojas viduslaiku Livonijas vēsturisko aktivitāšu un dzīvesziņas centrs Geidānmuiža – jauka vieta ar īpašu laika ritmu un noskaņu? Šo viduslaiku vēstures rekonstrukciju par dzīvesveidu un savdabīgu uzņēmējdarbības formu izraudzījies Andris Geidāns. Viņš beidzis Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti, bakalaura darbu rakstījis par tiesību vēsturi.
– Interesi par savas tautas vēsturi esmu guvis no vectēva Alfrēda Geidāna, kurš pētījis Latvijas pagātni. Lepojos, ka manas dzimtas uzvārds fiksēts rakstos jau kopš 15. gs. otrās puses. To atklāju, pētot senās kartes, vaku grāmatas un vietvārdus. Uzzināju, ka toreiz Geidānu dzimtai bijušas vairāk nekā piecdesmit mājas viduslaiku Livonijas Cēsu pils novada Geyden (Geidānu) pagasta centrā. Jūtot piederību šai vietai, te arī veidojam viduslaiku muižas kompleksu ar tai raksturīgajām būvēm un palīgierīcēm, lai ikvienam apmeklētājam būtu iespēja izjust un izprast viduslaiku sadzīvi, vēsturiskās norises.
Andris Geidāns ar domubiedriem izveidojis ne vien biedrību “Livonensis”, bet arī interneta portālu “vesturiskiaktivs.lv”, piedalās pasākumos, kuros nepieciešama viduslaiku kauju vēsturiskā rekonstrukcija.
– Mūsu mērķis ir padarīt vēsturi interesantu, dzīvu un atraktīvu. Lai celtu godā senās vērtības – godaprātu, spēju sevi fiziski un garīgi aizstāvēt, kritiskos brīžos nekrist panikā. Mūsdienās cilvēki izdzīvo no papīra, vēl ļaunāk – no elektroniskās naudas. Tiklīdz izbeigsies šī finansiālā plūsma, vairs nespēs izprast, kā tikt pie iztikas, jo būs pārāk attālinājušies no dabas, kļuvuši fiziski un garīgi vāji, piesaistīti pseidoreālijām.
Izlasīju
• 25. maija “Mājas Viesī” mani ieinteresēja Viļņa Ābeles raksts “Kāds nogalināja prezidentu”. Lai gan ir daudz lasīts par ASV prezidenta Dž. F. Kenedija bojāejas apstākļiem, tomēr šis raksts bija ļoti interesants, jo vairāk uzzināju par Kenediju klana noslēpumiem, Ņ. Hruščova šantāžu, plašāku versiju par notiesātā Lī Hārvija Osvalda greizsirdību…
• Vasarsvētku noskaņai atbilda Andra Tiļļas raksts “Dievnamu neatkārtojamā savdabība”. Tas bija kā aicinājums, jauks un sirsnīgs ceļvedis uz lauku dievnamiem, lai ieraudzītu to kultūrvēsturisko vērtību.
• Patika arī Gunta Eniņa “Pārsteidzošie atklājumi par Zvārtes iezi”, kas ir Latvijas ainavas etalons. Man tā bija patīkama tikšanās gan ar šo klinti, gan tās sargu, saimnieci, zaļo gidi Līgu Eglīti, ar kuru esmu sadarbojies.
+
Pieredzēju
Prieks par nesenajiem Grobiņas svētkiem ar vikingu dienu, kurā rekonstruējām kaujas. Iecerētais izdevās. Grobiņas pilskalna pakājē uz pussalas bija tapusi tradicionālā vikingu apmetne, pa Ālandes upi laivās traucās vikingu kaujinieki, kas ar zobeniem un vairogiem rokās sacentās uz salas… Viduslaiku noskaņu lieliski papildināja “Auļu” dūdu un bungu skaņas.
–
Apbēdināja dažu līdzbiedru nespēja izprast džentlmeniskumu.
Plānoju
9.jūnijs
Došos uz Ventspils ordeņa pili, kur notiks zobencīņas turnīrs. Livonijas ordeņa pils pagalmā būs ne tikai bruņinieku sacensības, bet apmeklētāji varēs arī paši izmēģināt kādus no senajiem ieročiem.
16. jūnijs
Braukšu uz Daugmales pilskalna svētkiem. Tur būs ko skatīt un uzzināt. 10. un 12. gadsimtā šis pilskalns bijis ievērojamākais tranzīttirdzniecības centrs Rīgas līča tuvumā un piedzīvojis savu uzplaukumu.
20.jūnijs
Būšu pagodināts Indrā (Latgalē) tikties ar divām kundzēm Geidānēm – krietni gados. Par viņām uzzināju tikai pērn, ņemšu līdzi kūku. Ceru, ka izdosies iegūt jaunus faktus dzimtas apzināšanā.
15. jūnijā Kino Citadele notika pirmā izglītības portāla un skolvadības sistēmas E-klase un laikraksta Diena rīkotā konkursa Mēs varam labāk! apbalvošanas svinības.
Konkursā tika vērtēts, kā uzlaboti 2. semestra noslēguma sekmju vērtējumi salīdzinot ar 1. semestra noslēguma atzīmēm. Uz svinībām bija ieradušies konkursa laureāti – 27 klases no visas Latvijas, ap 700 skolēnu. Pavisam konkursā piedalījās 6999 klases.
Vēsturiski aktīvs.lv dāvāja iespēju rudenī doties uz GEIDĀNMUIŽU, lai ne tikai izbaudītu visu, ko Geidānmuiža spēj piedāvāt, bet arī piedalītos RUDENS SKOLNIEKU TURNĪRĀ.
APSVEICAM UN GAIDAM CIEMOS:
Jaunmārupes sākumskola 5.a klase (nākamo mācību gadu 6.klase)
Rīgas Hanzas vidusskola 6.b klase (nākamo mācību gadu 7.klase)
Jelgavas 4.vidusskola 7.b klase (nākamo mācību gadu 8.klase)
12.MAIJĀ-SIGULDAS PILS TŪRISMA SEZONAS ATKLĀŠANA, LIVONIJAS ORDEŅA SIGULDAS PILS ATVĒRŠANA.
Autors: © www.sigulda.lv
Datums: 03.05.2012
Izdevums: www.sigulda.lv
Rubrika: Jaunumi
Sestdien, 12.maijā ar vērienīgu pasākuma programmu Siguldas pils kompleksā tiks atzīmēta tūrisma sezonas atklāšana un rekonstruētās Livonijas ordeņa Siguldas pils atvēršana apmeklētājiem. Jau no plkst.12:00, pēc svinīgās pils atklāšanas, ikvienam būs iespējams bez maksas apmeklēt jauno tūrisma objektu – uzkāpt Livonijas ordeņa Siguldas pils Ziemeļu un Dienvidu torņos, pastaigāties pa jaunizbūvēto galeriju starp Dienvidu torni un konventa ēku, izbaudot īstu viduslaiku atmosfēru.
Siguldas pils rekonstrukcijas darbi veikti vairāk kā pusmiljons latu vērtībā ar ES un Siguldas novada pašvaldības līdzfinansējumu, attīstot Siguldas pili kā nacionālas nozīmes tūrisma objektu.
12. maijā katram pasākuma apmeklētājam tiek piedāvāta iespēja izmantot 39 atlaižu kuponus, lai tieši pasākuma dienā izbaudītu plašo Siguldas novada tūrisma piedāvājumu ar atlaidēm ieejas biļetēm, atrakcijām, ēdināšanas pakalpojumiem un inventāra nomai. Kuponi pieejami zemāk pievienotajā dokumentā.
Siguldas tūrisma sezonas atklāšanas programma 12.maijā:
-Plkst.12:00 – Livonijas ordeņa Siguldas pils svinīgā atklāšana
-Plkst.12:00 – 18:00 Ordeņa brāļu militārie priekšnesumi ar zobenu cīņām, iespēja pašiem izmēģināt ordeņa militāros jaunievedumus Livonijā
-Plkst.12.00 – 18.00 Plaša aktivitāšu programma Siguldas pils kompleksa teritorijā un visā Siguldā
-Plkst.18:00 – 22:00 LAIMĪGĀS STUNDAS Siguldas kafejnīcās, krogos un restorānos
-Plkst.22:00 Ievziedu balle Siguldas pilsdrupu estrādē ar grupu „Keksi” un Aļģirdas Šuminskas. Ieejas biļetes ballei Ls 3,00 – 5,00, biļešu iepriekšpārdošana – www.bilesuparadize.lv, Siguldas pilsētas kultūras namā.
Livonijas ordenis bija militāra organizācija, kura trīssimt gadus pārvaldīja Livonijas teritorijas lielāko daļu, tāpēc atjaunotajā Livonijas ordeņa Siguldas pilī uzzināsiet par to, kā veidojās un kā darbojās ordeņa iekšējā struktūra un to, kāda bija ordeņa brāļu ikdiena un kādas bija viņu kara gaitas. Tāpat ikviens apmeklētājs varēs uzzināt, kā ģērbās un bruņojās Livonijas ordeņa kalpotāji un brāļi bruņinieki. Ordeņa apģērbs un tā militārie jaunievedumi Livonijā būs pieejami apskatei pils vārtu tornī, kur apmeklētājus sagaidīs ordeņa pārstāvji.
Pasākuma gaitā apmeklētāji varēs vērot ordeņa brāļu militāros priekšnesumus, izmēģināt ordeņa militāros jaunievedumus, kā arī pārbaudīt savu veiklību mazajās šķēršļu trasēs. Mazajiem pils apmeklētājiem būs iespēja bez maksas priecāties piepūšamajās atrakcijās.
Aktīvās atpūtas cienītājus ar jaunajiem kalnu riteņbraukšanas maršrutiem iepazīstinās biedrība „A2″, ar kuru sadarbībā Siguldas novada pašvaldība sagatavojusi riteņbraukšanas maršrutus gandrīz 120 km garumā Siguldas novadā un tā apkārtnē.
Lai popularizētu Siguldas piedāvājumu galvaspilsētas iedzīvotājiem un veicinātu dabai draudzīgu pārvietošanos, sadarbībā ar A/S “Pasažieru vilciens” 12. maijā tiek organizēta pirmā Tautas ekskursija 2012.gada sezonā.
Siguldā „Pasažieru vilciena” klientiem P/A „Siguldas tūrisma attīstības aģentūra” piedāvās trīs ekskursijas:
1. Bezmaksas ekskursija Siguldas pilsētas populārāko objektu apskatei;
2. Bezmaksas ekskursija riteņbraucējiem pa Gaujas senielejas apļveida maršrutu;
3. Maksas ekskursija ar gaisa trošu vagoniņa pārbraucienu un Turaidas muzejrezervāta apskati. Ekskursijas cena Ls 5,30.
Papildus informācija: Siguldas novada Tūrisma informācijas centrs
Tālrunis: 67971335, www.tourism.sigulda.lv
SIGULDAS PILSDRUPĀS NOSLĒDZOT VĒRIENĪGUS REKONSTRUKCIJAS DARBUS NOTIKS MULTIMEDIĀLS UZVEDUMS
Autors: © www.sigulda.lv
Datums: 28.02.2012
Izdevums: www.sigulda.lv
Rubrika: Jaunumi
Noslēgumam tuvojas projekta „Siguldas pilsdrupu rekonstrukcija un infrastruktūras pielāgošana tūrisma produkta attīstībai” (Nr.L-PPA-09-002) realizācija.
Šobrīd norit noslēdzošie labiekārtošanas darbi, lai, uzsākot jauno tūrisma sezonu, Siguldas pilsdrupu apmeklētājus sagaidītu jauns tūrisma produkts ar viduslaiku piedāvājumu.
Ziemas festivāla ietvaros 3.martā plkst.21.00 renovētajā Livonijas ordeņa Siguldas pilī (Siguldas pilsdrupās) notiks multimediāls uzvedums „Laiks. Laikmets. Laime”, kas būs vēstījums par Livonijas ordeņa vēsturiskajiem notikumiem Siguldā un par jaunajām iespējām viduslaiku pils apmeklētājiem.
Laiks – caur gadu simtiem un likteņiem…
Laikmets – caur paaudzēm, mūriem un leģendām…
Laime – caur vietu, kurā radam, mīlam un dzīvojam…
Kopā izdzīvot teiksmainos Siguldas gadsimtu līkloču stāstus, pieskarties laikam un vēstures vibrācijām, smelties spēku no dzimtās vietas liktensvārdu dzīlēm Jūs aicina bungu un dūdu grupa „Auļi” , viduslaiku apmetnes „Geidānmuiža” dalībnieki un Siguldas tautas teātra aktieri. Vizuālo stāstu veido – Laura Rožkalne un VJ Viktors Keino.
Ieeja bez maksas.
Jau ziņots, ka rekonstruējot un kvalitatīvi pilnveidojot Siguldas pilsdrupu vidi, objekts kļūs publiski pieejams un iekļaujams tūrisma maršrutā, veicinot tā atpazīstamību pasaulē, kā unikālu ekoloģiski tīras vides un kultūrvēstures apvienojumu. Pēc rekonstrukcijas tūristi varēs uzkāpt pilsdrupu Dienvidu un Ziemeļu torņos, kas līdz šim nebija pieejami, pastaigāties pa mūra sienām, izbaudīt senatnīguma auru un ainavas, kas pavērsies no torņa uz Gaujas senleju un pārējiem pilsētbūvniecības pieminekļa vēsturiskajiem centriem.
No projekta attiecināmajām izmaksām 83,79 % sedz Eiropas Reģionālās attīstības fonds, 3% ir Valsts budžeta dotācija un 13,21% sedz Siguldas novada Dome.
IEEJA SIGULDAS PILSDRUPĀS SIGULDIEŠIEM JOPROJĀM BŪS BEZMAKSAS
Autors: Silvija Lapiņa
Datums: 26.01.2012
Izdevums: Siguldas Elpa
Rubrika: Aktuāli
Jau gandrīz gadu Siguldas viduslaiku pilsdrupās notiek vērienīga rekonstrukcija, kas tiks pabeigta šā gada pavasarī. Pēc rekonstrukcijas tūristi varēs uzkāpt pilsdrupu Dienvidu un Ziemeļu torņos, kas līdz šim nebija pieejami, pastaigāt pa mūra sienām, izbaudīt senatnīguma auru un unikālās ainavas, kas pavērsies no pilsdrupu torņa uz Gaujas senleju un pilsētas vēsturiskajiem centriem. Šobrīd tiek plānots, ka objekta apskate tūristiem būs par maksu, bet novada iedzīvotājiem- identifikācijas kartes īpašniekiem- bezmaksas pakalpojums.
„Līdz šim par pilsdrupu un teritorijas uzturēšanu maksājuši Siguldas novada iedzīvotāji ar saviem nodokļiem. Pēc pilsdrupu rekonstrukcijas plānots šo pieeju mainīt, izveidojot maksas ieeju apmeklētājiem. Tomēr Siguldas novada iedzīvotājiem satraukumam nav pamata- tie, kuri uzrādīs identifikācijas karti, iemīļoto pastaigu vietu arī turpmāk varēs apmeklēt, nemaksājot neko. Savukārt tūristiem ieeja pilsdrupās izmaksās vienu latu- tas ļaus pašvaldībai daļēji segt kultūrvēsturiskā pieminekļa uzturēšanu un novada iedzīvotāju nodokļus novirzīt citiem, nozīmīgākiem projektiem. Jautājums par šo maksas pakalpojumu tuvākajā laikā tiks nodots apstiprināšanai domes deputātiem,” pastāstīja „Siguldas tūrisma attīstības aģentūras” direktore Laura Konstante.
Rekonstruēto pilsdrupu apmeklētājiem tiks piedāvāts izdzīvot īpašu viduslaiku stāstu un izbaudīt viduslaiku atmosfēru. Dienvidu tornī būs skatāma viduslaiku ieroču ekspozīcija, kas top sadarbībā ar siguldiešiem jau zināmās viduslaiku apmetnes „Godesverdera” (tulkojumā- Dieva sala), tagad „Geidānmuižas” veidotāju Andri Geidānu un viņa grupas dalībniekiem. Iepriekš piesakoties, ekskursantu grupām būs iespēja iesaistīties dažādās aktivitātēs, kas saistītas ar viduslaiku vēstures posmu. „Mēs esam lepni ar Turaidas muzejrezervātu, tā bagātīgo vēstures krājumu un ekspozīcijām, tāpēc ar aktivitātēm Siguldas viduslaiku pilī centīsimies tikai bagātināt Siguldas novada kopējo tūrisma piedāvājumu,” atklāja L.Konstante.
„Līdz šim pilsdrupu rekonstrukcijas darbi tika veikti pirms apmēram 40 gadiem, tāpēc pašvaldība meklēja iespēju piesaistīt līdzekļus, lai glābtu bojāejošos pils mūrus. Tā kā šim nolūkam speciālu finansējumu nebija iespējams piesaistīt, tad risinājumu radām ar projektu „Siguldas pilsdrupu rekonstrukcija un infrastruktūras pielāgošana tūrisma produkta attīstībai”, objektu izveidojot par tūrisma produktu. Iepirkumu konkursā uzvarēja Ināras Caunītes birojs, ar ko projektēšanas gaitā izkristalizējās ideja par mūru saglabāšanu. Tas, ko mēs kopīgi radījām, ir mūsu vīzija par viduslaiku pili, jo nav liecību par to, kā mūra sienas augšdaļa izskatījās kādreiz. Sienā izbrukušo daļu mēs aizstājām ar koka konstrukciju, bet Ziemeļu tornī, kas līdz šim netika izmantots, neaizskarot vēsturisko sienu, iebūvējām kāpnes un liftu, kas uz augšā izbūvēto skatu platformu, no kuras paveras skats uz Gaujas senleju, ļaus nokļūt arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Pagājušajā gadā rekonstruējām arī pirms pilsdrupām esošo tiltiņu, kura vienā pusē atradīsies biļešu kase un Tūrisma informācijas centrs ar taktilo (sataustāmo) karti cilvēkiem ar redzes problēmām, bet pretējā pusē pietiekami plašas un komfortablas labierīcības telpas, par kuru trūkumu līdz šim ir norādījuši gan novadnieki, gan tūristi, gan pasākumu apmeklētāji. Interesants ir arī pilsdrupu teritorijas labiekārtojums, kur vasaras laikā redzi zaudējušie cilvēki varēs baudīt speciāli piemeklētu stādījumu smaržu,” laikrakstam stāstīja Siguldas novada galvenā arhitekte Maija Geidāne.
„Siguldas pils būvdarbi tika uzsākti Zobenbrāļu ordeņa mestra Venno laikā 1207.gadā. Pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves 1236.gadā pilī sāka saimniekot Livonijas ordenis, kas pārveidoja pili konventa tipa celtnē. 18.gadsimta sākumā, Ziemeļu kara laikā pils tika nopostīta un vairs netika atjaunota. Līdz mūsu dienām ir saglabājies konventa ēkas dienvidrietumu korpuss ar gotiskām logailām un galveno vārtu torni. Pēc rekonstrukcijas Siguldas pilsdrupas veicinās mūsu novada un tā kultūrvēsturisko objektu atpazīstamību pasaulē- par to rūpēsies arī speciāli apmācīti gidi, kas tūristiem stāstīs par Siguldas pilsdrupu un novada vēsturi.
Finansējumu Siguldas vēsturiskā centra rekonstrukcijai 2008.gadā piešķīra Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF). Kopējās vēsturiskā centra rekonstrukcijas izmaksas ir vairāk nekā 835 tūkstoši latu. Siguldas pilsdrupu rekonstrukcija tika uzsākta 2009.gadā un to pabeigs 2012.gada pavasarī,” pastāstīja L.Konstante.
ĀRAIŠU GARS KARTĒ
Autors: Ilva Misiņa
Datums: 10.01.2012
Izdevums: Latvijas avīze
Foto: Astra Reine
Amatas novada Āraišos izveidota Latvijā pirmā karte, kas sniedz konkrētas vietas vērtības skaidrojumu vizualizētā veidā caur novadā dzīvojošo cilvēku izjūtām.
Šis dokuments atklāj ne tikai ievērojamas vēsturiskas vietas, bet arī katru māju iedzīvotāja piederības pamatojumu, kādēļ viņš dzīvo tieši tur. Idejas autore un praktiskā izpildītāja ir cēsniece Elīna Kalniņa: “Tālmācībā studēju muzeoloģiju Viktorijas universitātē Kanādā un, mācoties par ekomuzejiem, sastapos ar Anglijas pieredzi. Proti – katrai vietai ir kāds īpašs gars, ko videi piešķir un veido tur dzīvojošie cilvēki, bet vēsturiskās vietas vai skaistā daba šo kopumu vēl paspilgtina. Zinot, ka netālu no Cēsīm ir skaistie Āraiši, nolēmu īstenot savu ieceri. Mani atbalstīja, un tā kopā ar mākslinieci Astru Reini ir tapusi šī liecība par vietām un ļaudīm.”
Elīnas darbs bijis vasarā braukt un tikties ar Āraišu ezera apkaimes iedzīvotājiem. Kopumā viņa uzklausījusi gandrīz 90 dažāda gadagājuma vietējos un šobrīd ar gandarījumu atceras tos, kuri nav izvēlējušies braukt dzīvot un strādāt ārzemēs. Kartē vizualizētas vietas, dabas objekti, lietas, augi un dzīvnieki, cilvēki un notikumi, kuri Āraišu iedzīvotājiem šķituši būtiskākie savas dzīvesvietas unikalitātes atklājēji. Piemēram, “Lielo Namu” saimniece stāsta par lapsu, kas vasaras vakaros nākusi mieloties ar ērkšķogām turpat pie mājas pakša augošā krūmā. “Pūču” lielā vērtība ir senču māja. “Sniedzes” ir arheologu Apalu māja, bet putnu vārds tai dots, godinot Jāņa mīļās vecāsmātes piemiņu, jo viņa bieži dziedājusi: “Svilpodamas sniedzes skrēja pār ezeru vērienā…” Savukārt “Strautmaļu” saimniece zina teikt, ka vislielākā šīs vietas vērtība ir lieliskie cilvēki: bulukalnieši, vējdzirnavieši, lejasbetieši, riekstiņieši, buliņieši, kurus ar strautmaliešiem vieno 12 gadus ilga tradīcija – būt kopā Kupicu ballē.
Kartē redzamas vēl arī daudzas citas vietas. Tās oriģināls katram apskatāms Drabešu muižas kungu mājas labajā spārnā – Amatas Amatu mājā. Plakāta un tūrisma piedāvājuma formātā karte ir pieejama ikvienam Āraišu apmeklētājam, un tiek domāts par tās izdošanu arī angļu valodā.
E. Kalniņa kartes veidošanai finansiālo atbalstu guvusi, piedaloties Amatas novada pašvaldības, Cēsu Lauku partnerības un Britu padomes “Darbīgās kopienas” (“Active Citizens”) projektu konkursos. Īpaši nozīmīga bijusi “Darbīgo kopienu” pieredze vairākos desmitos Eiropas, Āfrikas un Āzijas valstu. Latvijā projekts “Darbīgās kopienas” uzsākts 2010. gada septembrī un pulcinājis 36 aktīvus dažādu Latvijas kopienu pārstāvjus.